Norvēģijas trejdalījuma – privātā, publiskā un trešā sektora – spēks un potenciāls. Mācībstundas no norvēģu pilsoniskā  sektora līderiem.

2022.gada septembrī Aktīvo iedzīvotāju fonda finansēta projekta ietvarā pēc Latvijas  Vācu savienības (turpmāk – LVS) uzaicinājuma Latvijā teju nedēļu uzturējās ilggadēji  Norvēģijas pilsoniskā sektora līderi Pērs Halvorsens (AS Fjellugla Kompetanse) un  Strula Bjerkakers (Bjerkaker LearningLab). Daudzas vizītes nevalstiskajās  organizācijās (Rīgā, Kandavā, Kuldīgā, Liepājā, Klaipēdā), iepazīšanās ar Nevalstisko  organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda modeli, reģionālie  apmeklējumi un pat raidījumu ieraksti Latvijas Radio studijā – Norvēģijas delegācijai  bija gana saspringts grafiks. Tāpēc vizītes noslēgumā aicinājām viesus uz sarunu un  refleksiju par pieredzēto Latvijā, kā arī idejām par tālāko nevalstiskā sektora attīstību. 

Jūs Latvijā esat pavadījuši aptuveni nedēļu, tiekoties ar Latvijas nevalstisko  organizāciju pārstāvjiem un redzot, kā tiek īstenoti projekti. Kādi ir jūsu iespaidi?  

S.Bjerkakers Mēs satikām visu paaudžu pārstāvjus. Piemēram, ja runājam par skolas  vecuma jauniešiem, kopumā redzējām labu motivāciju. Daži jaunieši pēc mūsu uzstāšanās  pat pienāca klāt un uzdeva papildus jautājumus. Lielākā daļa no viņiem man šķita aktīvi un  apmierināti sava projekta mērķiem un dalību tā aktivitātēs. Savukārt, pieaugušie un seniori,  kurus satikām, bija pilnībā nodevušies savām aktivitātēm, un man šķita ideālisma pilni, un  enerģiski.  

P.Halvorsens Lai kur mēs ierastos, visur bija interesantas un iedvesmojošas tikšanās. Mēs  satikām ļoti motivētus cilvēkus. Jāatzīst, ka bija problemātiski iekļauties mazajā laika sprīdī  un nepavadīt vairāk laika ar daudziem no satiktajiem NVO pārstāvjiem, lai vairāk diskutētu  par viņu stratēģijām un ambīcijām. Satiktie pārstāvji atzina par vērtīgu mūsu redzējumu par  viņu organizāciju lielo pozitīvo lomu vietējās demokrātijas iekustināšanā mazajās pilsētās.  Daudzi bija pārsteigti un ieinteresēti dzirdēt norvēģu pieredzi par sadarbību par pašvaldību  un iniciatīvām, kas tiek nopietni ņemtas vērā politisko uzstādījumu formēšanā. Bija redzama  interese uzzināt vairāk par citu NVO darbu ne tikai Norvēģijā, bet arī citās valstīs, kurās  esam dažādu projektu partneri.  

No kreisās: biedrības “Kandavas partnerība” valdes priekšsēdētāja Inta Haferberga, Pērs Halvorsens, Sturla  Bjerkakers

Cik lielas ir vidējās nevalstiskās organizācijas Norvēģijā?  

S.Bjerkakers Tas ir neviennozīmīgs jautājums, jo ir ļoti lielas variācijas. Ja mēs runāam par  brīvprātīgajām organizācijām un SLO (sabiedriskā labuma organizācijām, Civil Society  Organisations), tad tās lielākoties ir balstītas uz individuālu (in tikai dažkārt institucionālu)  dalību. Un biedru skaits var būt no desmit līdz miljonam biedru. Piemēram, biedrībai, kas  veicina senioru digitālās prasmes, ir 9000 biedru un 250 nodaļas visā Norvēģijā. Tā ir viena  no tipiskām nevalstiskajām organizācijām.  

P.Halvorsens Norvēģija ir valsts ar milzīgu skaitu brīvprātīgo organizāciju un NVO. Šādas organizācijas tiek uzskatītas par mūsu vietējo demokrātijas mugurkaulu, kā arī par  spēcīgu un nozīmīgu reformu un diskusiju partneri politiķiem un administrācijai visā mūsu  zemē!! 

Tādējādi jūs atradīsiet nevalstiskās organizācijas katrā jomā un ar milzīgu izmēru dažādību!!  Tas var būt no aptuveni 10 dalībniekiem līdz vairāk nekā 40 000! 

Kāds ir šādu organizāciju finanisālais statuss (vai maksā nodokļus, vai jāiesniedz  deklarācijas vienu reizi gadā, kāda ir ziedojumu biedrībām aktivitāte).  

P.Halvorsens Lielākā daļa no biedrībām tiek uzskatītas par “bezpeļņas” un ir atbrīvotas no  organizācijas nodokļiem, lielākā daļa arī nav apliekamas ar PVN! 

Lielākais skaits tiek finansēts no dažāda veida biedru naudām un fondiem. Mums ir arī sarežģīta ziedojumu sistēma šādām organizācijām, līdz pat līdzekļu vākšanai  caur mūsu lielākajiemTV kanāliem. 

S.Bjerkakers Ieņēmumi biedrībās balstās uz biedru maksu, kā arī uz finansējumu no valsts  un/vai pašvaldībām. Citos gadījumos ienākumus veido projektu finansējumus un dažkārt – loterijas. Privāti ziedojumi biedrībām Norvēģijā nav izplatīti. Organizācijām, kas saņem  publisko finansējumu, katru gadu ir jāiesniedz atskaites.  

Kā, jūsuprāt, Latvijas NVO pietrūkst vai kas būtu vairāk jāattīsta nākotnē (izņemot  jaunu biedru piesaisti, kas ir acīmredzami ��) 

S.Bjerkakers Mēs pietiekami daudz nezinām par jūsu NVO kopumā, lai sniegtu pilnīgu  atbildi, tomēr mēs uzskatām, ka jums būtu vairāk jāfokusējas uz sekojošo:  

Biedrību kopējā struktūra, gan organizatoriskā, gan finanšu 

Biedrību menedžments un vadīšanas modeļi 

Piesaistīt aktīvos līderus un valdes locekļus  

Vairāk likt uzsvaru uz izglītošanu, mācību aktivitātēm – likt mācību aktivitātes kā vienu  no pamatiem organizatoriskajā vadībā un struktūrā 

Atvērtība un dialogs starp līderiem savā starpā un vadībai ar biedrības biedriem Sadarbība visos līmeņos  

P.Halvorsens Šī ir joma, par kuru mēs vēlētos vēl turpināt dialogu ar Latvijas Vācu  savienību un citām NVO, ko satikām. Mēs ar prieku atgriezīsimies un parunāsim par  nevalstisko organizāciju milzīgo dažādību Norvēģijā un to, kāpēc tās visas ir uzskatāmas  par svarīgām vienā vai otrā jomā, jo valsts sektors nevar vai tam nevajag aptvert visu  sabiedrisko regulējumu!!

Diskusija par Ministru kabineta sadarbības memoranda modeli ar NVO. No kreisās: P.Halvorsens, Valsts  kancelejas pārstāves: Z.Legzdiņa-Joja, I.Kušķe, S.Bjerkakers, sabiedriskais aktīvists K.Jērums.  

Kāpēc cilvēki iesaistās labdarības darbos daudz biežāk nekā Latvijas sabiedrībā?  (Varbūt norvēģi strādā mazāk? Varbūt latvieši ir vairāk fokusēti uz savu profesionālo  dzīvi un ģimenes dzīvi?) 

S.Bjerkakers Brīvprātīgajam darbam ir ļoti senas tradīcijas Norvēģijā. Mēs esam attīstījuši  spēcīgu pilsonisko sabiedrību, ko mēs dēvējam par “trešo sektoru” (līdzās publiskajam un  privātajam sektoram kā pirmajam un otrajam). Agrāk, kad Norvēģija bija nabadzība valsts,  cilvēki saprata, ka tiem ir jāsadarbojas, ir jānāk kopā, ka problēmas var labāk atrisināt,  darbojoties kopā nevis pa vienam. Un, starp citu, vislabākie brīvprātīgie aktīvisti Norvēģijā ir  tieši tie, kuriem ir vairāk nekā pietiekami, ko darīt arī bez tā.  

P.Halvorsens Mūs, norvēģus, uzskata par strādīgu tautu, un mums patīk darīt lietas kopā.  Mēs esam klusi, bet sabiedriski!! Un mūsu “døgn = 24 stundas” bieži tiek uzskatīts par ilgāku  nekā daudzās citās valstīs. Protams, ka mēs mīlam savu ģimeni un visbiežāk mums patīk  mūsu darbs. Tipisks Norvēģijas lauku apvidiem ir mūsu fenomens “dugnad”, cilvēki pavada  dienas brīvprātīgi, lai palīdzētu savam kaimiņam ar praktisko darbu!! Daudziem cilvēkiem  tas ir daudz labāk un jēgpilnāk par TV — “reālā pasaule nav ieslēgta kastē!!” 

Latvijā politiķi bieži piesauc jēdzienu “sociāli atbildīga valsts” atsaucoties uz  Norvēģiju un citām Skandināvijas valstīm. Vai jūs varat raksturot ar konkrētiem  piemēriem, kā darbojas sociāli atbildīga valsts ar parastā pilsoņa acīm?  

S.Bjerkakers Sociāli atbildīgas valsts mērķis ir sniegt tās pilsoņiem drošības un brīvības  sajūtu. Valsts uzņemas rūpes par sociālās aizsardzības sistēmu (veselības aprūpre u.c.)  bez maksas, bet pilsoņiem tajā pašā laikā tiek dota brīvība un neatkarība. Publiskais sektors  palīdz, nevis kontrolē.  

Mēs domājam, ka Latvijas sabiedrība ir ļoti ātri attīstījusies kopš neatkarības atgūšanas  aptuveni pirms 30 gadiem, un šis laikmets ir cilvēkus formējis un veidojis. Piemēram, daudzi  ir kļuvuši individuālistiski un varētu pat teikt, aizdomīgi pret norvēģu un citām līdzīgām  sabiedrībām. Tas ir tikai tāds priekšstats. Jūs esat jauna nācija ar daudziem jauniem 

pilsoņiem, kam ir ideālistiski plāni un, šķiet, demokrātiska attieksme pret saviem  uzdevumiem nākotnē.  

P.Halvorsens Sociāli atbildīga valsts apvienojumā ar aktīviem sabiedriskiem cilvēkiem  lielākajai daļai no mums ir brīnišķīga kombinācija!! Un mēs, vismaz lielākā daļa no mums, to  mīlam gan pilsētās, gan lauku rajonos. 

Labs piemērs var būt: “Rūpējies par vietējo kultūru un tradīcijām! Jūs to skaidri redzat arī  caur lielu valdības atbalstu tautas mūzikai, tautas dejām un milzīgu atbalstu kultūras  aktivitāšu veicināšanai!” 

Vēl viens nozīmīgs aspekts, kā katrs norvēģis izjūt sociāli atbildīgās valsts principa īstenošanu ikdienā, ir veselības pakalpojumu atbalsts. Katram pilsonim, kurš gada ietvarā ir  samaksājis aptuveni 280 eiro (2961 NOK) par veselības pakalpojumiem (vizītes,  izmeklējumi, operācijas u.tml), pienākas “atvieglojuma karte” (exemption card for public card  services), kas nozīmē, ka turpmāk gada ietvarā par veselības pakalpojumiem pacientam  nav jāmaksā: to dara valsts. Kas nav mazsvarīgi: arī transports uz, piemēram, valsts  apmaksātu operāciju (slimnīcu), tiek apmaksāts (nodrošināts pacientu autobuss vai  taksometrs). Mums, norvēģiem, tas šķiet pareizi, samērīgi un ļoti noderīgi. Taču mēs katrs  apzināmies: mums ir jārūpējas par savas veselības saglabāšanu pašiem – ir jāsporto,  jākustās. Pirmšķietami dāsnais veselības pakalpojumu atbalsts iet roku rokā ar caurmērā  taupīgu dzīvesveidu. Askētisms ikdienā, rūpes pašiem par savas dzīves kvalitātes  uzlabošanu un ļoti strikti principi dabas resursu finanšu ieguvumu ieguldījumam nākotnē.  

@Aktīvoiedzīvotājufonds 

Intervēja projekta vadītāja Inta Grīnberga. Norvēģijas NVO līderu vizīte Latvijā bija iespējama, pateicoties  divpusējās sadarbības iniciatīvas “Ja ir vēlēšanās, tad jāpiedalās VĒLĒŠANĀS 2022!” īstenošanai.  Finansējums: Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo  iedzīvotāju fonds” 

Apmeklējot Liepājas biedrības “Radi.Vidi.Pats.” kopienu dārzu – vietu, kur pilsētniekiem satikties, rūpēties par  kādu dobi un arī gūt no tā prieku. Kopienas dārzs kalpo kā izglītojošs centrs ar aktivitātēm un nodarbībām,  vieta, kur iedvesmoties un mācīties atbildību.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.